Meierovica biedrība
Par progresīvām pārmaiņām

Jaunumi

Demokrātijas dzīvotspēja

pirmdien, maijs 15th, 2017
Demokrāti!
 
Demokrātija šobrīd sastopas ar nopietniem izaicinājumiem. Daži no tiem ir īsti draudi. Kā rīkoties, lai demokrātija kļūtu stiprāka nevis vājāka? Kā mainīties pašiem demokrātiem, lai pielāgotos un pāspētu nedrošos laikus? Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām aicina biedrus un citus interesentus uz interaktīvu demokrātisku spēli “Demokrātijas dzīvotspēja”, kas notiks sestdien, 2017.gada 3.jūnijā 16.00-18.00 korporācijas Tervetia telpās Rīgā, Tērbatas ielā 28. Spēles gaitā kopīgiem spēkiem mēģināsim saprast demokrātijas galvenos apdraudējumus, resursus un rīcību, kas stiprinātu demokrātiju mūsdienu sabiedrībā.
 
Uz spēli līdzi ņemams radošs gars, pašapziņa, iecietība un dross skats nākotnē. Neaizmirstiet paņemt līdzi arī jauku garastāvokli un vēl kādu demokrātu, jo mūsu pulkam ir jāpaplašinās!
 
Gaidīsim Jūs demokrātijas spēlē!
 
Aicinām reģistrēties pasākumam elektroniski šeit: Reģistrēšanās uz spēli

Notiks biedrības kopsapulce

otrdien, marts 24th, 2015

2015.gada 25.martā plkst.18:00 notiks ikgadējā Meierovica biedrības kopsapulce un diskusija “Atbildes uz Krievijas īstenoto informācijas agresijas politiku“. Kopsapulcē plānots apstiprināt biedrības 2014.gada pārskatu.

Gadījumā, ja plānotā kopsapulce nebūs lemttiesīga kvoruma dēļ, pēc Meierovica biedrības valdes iniciatīvas ir sasaukta ārkārtas biedru sapulce 25.martā plkst. 18:15 ar tādu pašu darba kārtību.

Saruna par latviešu diasporu

piektdien, oktobris 10th, 2014

Reaģējot uz vairākiem pavērsieniem latviešu diasporas pētniecībā un rīcībpolitikas izstrādē, piedāvājam jums iespēju piedalīties sarunā par aktualitātēm un izaicinājumiem saistībā ar latviešu diasporas izpēti un valdības rīcībpolitikas veidošanu, kas notiks nākam piektdien, 2014.gada 17.oktobrī, plkst. 17:00 Meierovica biedrības telpās, Z.A.Meierovica bulvārī 6/1 – 4.

Nākam trešdien, 15.oktobrī, noslēgsies Latvijas Universitātes pētnieku grupas izvērstā latviešu emigrācijas pētījuma ietvaros veiktā latviešu emigrantu aptauja, kas jau tagad saņēmusi vairāk nekā 7500 atbilžu. Par to, kādu informāciju sniedz šī aptauja un kādas ir pirmās atziņas no šī pētījuma, informēs Latvijas Universitātes latviešu emigrācijas pētniecības projekta zinātniskā vadītāja, socioloģijas doktore Inta Mieriņa un pētnieks, komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns.

Ar Latvijas valdības rīcībpolitiku diasporas jautājumos iepazīstinās jaunais Latvijas Ārlietu ministrijas īpašo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Pēteris Elferts. Sarunā piedalīsies arī nule izveidotā Latvijas Universitātes diasporas un migrācijas pētniecības centra vadītāja, starptautiskās migrācijas eksperte, ģeogrāfijas doktore Aija Lulle.

Lūgums pieteikt dalību pasākumā līdz 2014.gada 16.oktobrim, sūtot informāciju uz e-pasta adresi email hidden; JavaScript is required.

Ar cieņu,
Ilze Garoza
Meierovica biedrības valdes locekle

Notiks biedrības kopsapulce

ceturtdien, marts 27th, 2014
2014.gada 28.martā plkst.18:00 notiks ikgadējā Meierovica biedrības kopsapulce ar šādu darba kārtību:
1.    Par gada pārskata par 2013.gadu apstiprināšanu
2.    Par statūtu grozījumiem
3.    Par valdes vēlēšanām
4.    Par revidenta vēlēšanām
5.    Par pilnvarojumu
6.    Par 2014.gada prioritātēm
Gadījumā, ja plānotā kopsapulce nebūs lemttiesīga kvoruma dēļ, pēc Meierovica biedrības valdes iniciatīvas ir sasaukta ārkārtas biedru sapulce 28.martā plkst. 18:30 ar tādu pašu darba kārtību.

Izstāde ‘1914’

ceturtdien, marts 27th, 2014
2014.gada  20.februārī Meierovica biedrības biedri un atbalstītaji kopīgi apmeklēja izstādi “1914”, kas Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu ietvaros atvērta Arsenālā,  izstādes “1914” kuratores Gintas Gerhardes-Upenieces vadībā. Pēc izstādes apmeklējuma notika saruna ar vēsturnieku Jāni Šiliņu.

Teiksma par Zigfrīdu Annu Meierovicu

ceturtdien, marts 27th, 2014

2013.gada 19.novembrī Meierovica biedrības biedri kopīgi apmeklēja J.Lūsēna un M.Zālītes mūziklu „Teiksma par Zigfrīdu Annu Meierovicu”. Pēc izrādes notika biedrības biedru tikšanās ar dzejnieci Māru Zālīti.

“Izrādi caurstrāvo Meierovica neizmērojamā ticība un degsme par valsts izveidi, kad tikai retais patiesi uzdrīkstējās tam ticēt. Meierovica stāsts parāda, ko nozīmē nezaudēt ticību pašu spēkiem un pašu zemei. Šī izrāde ir ļoti aktuāla – nezaudēt cerības, un, kā teikts izrādē – stāstīt pasaulei, ko mūsu zeme sapņos redz. Un šos sapņus arī piepildīt,” pēc izrādes intervijā Latvijas Avīzei norādīja Meierovica biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Grafs.

Saruna par Satversmes preambulas projektu

trešdien, oktobris 30th, 2013

Meierovica biedrības kārtējā sarunu vakarā 2013.gada 28.oktobrī tika pārrunāts Satversmes preambulas projekts, īpašu uzmanību pievēršot projektā pieminētajām vēsturiskajām atsaucēm uz Latvijas valsts dibināšanas apstākļiem, okupācijām un neatkarības atjaunošanu.
Biedrībā viesojās un sarunu ievadīja Dr.iur.h.c. Egils Levits. Sarunā piedalījās  Meierovica biedrības biedri, kā arī  uzaicināti vēsturnieki un politologi.

Diskusija „DZĪVAS APKAIMES = DZĪVA PILSĒTA”

ceturtdien, maijs 16th, 2013

Meierovica biedrība apkaimju attīstības tēmu ir izvirzījusi par vienu no 2013.gada prioritātēm. Tāpēc aicinām visus interesentus 2013.gada 23.maijā plkst.18:00 uz diskusiju „DZĪVAS APKAIMES = DZĪVA PILSĒTA” Kaņepes kultūras centrā, Rīgā, Skolas ielā 12. Diskusijas  mērķis ir iepazīties ar praktisko pieredzi apkaimju attīstībā un vērtēt apkaimju attīstības veicinošos un kavējošos faktorus iedzīvotāju sadarbībai savu problēmu risināšanā un vajadzību apmierināšanā, īpaši uzsverot kopienu lomu.

Vienmērīgu pilsētas attīstību var nodrošināt, aktivizējot visas tajā esošās apkaimes. Lai to izdarītu, nepieciešama pašu iedzīvotāju iniciatīva. Kas nepieciešams, lai kopienas organizētos un attīstītos? Kā aktivizēt iedzīvotājus sadarbībai? Kādi ir kopienu veidošanas iemesli un cēloņi? Ko var panākt organizētas kopienas? Ko var mācīties no līdzšinējās prakses?

Lūgums pieteikt dalību pasākumā līdz 2013.gada 21.maijam, sūtot apstiprinājumu uz e-pasta adresi email hidden; JavaScript is required

Diskusijas programma

Diskusijas kopsavilkums

Diskusijas prezentācija

Meierovica biedrības prioritāte 2013.gadā – ētiskas un atklātas lobēšanas nostiprināšana

sestdien, marts 30th, 2013

2013.gadā Meierovica biedrība pievērsīsies ētiskas un atklātas lobēšanas popularizēšanai. Tas nepieciešams, lai panāktu atklātību par politisku lēmumu pieņemšanu, kas ir tapuši atsevišķu personu vai grupu interesēs. „Diskusija par lobēšanas likuma nepieciešamību Latvijā notiek kopš 2007.gada un turpināsies visu 2013.gadu, kamēr Eiropas Komisijā un Eiropas Parlamentā, kā arī daudzās valstīs „spēles” noteikumi ir definēti. Faktiski lobēšana Latvijā pastāv, bet juridiski tā nav atzīta un definēta. Var tikai minēt, kādās interesēs viens vai otrs politisks lēmums ir pieņemts, ja savas intereses lobētājs pauž neformāli un slēpti”, uzsver Meierovica biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Grafs.

2013.gadā liela uzmanība tiks pievērsta arī apkaimju attīstībai, vērtējot veicinošos un kavējošos faktorus iedzīvotāju sadarbībai savu problēmu risināšanā un vajadzību apmierināšanā. Būtisks jautājums būs Latvijas simtgade – kas līdz tam jāpadara un kā to atzīmēt, kā arī gada nogalē biedrība organizēs diskusiju „100 gadi I Pasaules karam”. „Strādājot ar šiem jautājumiem, plānots iesaistīt politiķus, ekspertus un sabiedrības pārstāvjus, lai piedāvātie risinājumi nokļūtu politiskajā dienas kārtībā un uzlabotu dažādu jomu politiku”, uzsver A.Grafs.

Meierovica biedrības biedri 2013.gada 18.martā vienojās par biedrības 2013.gada prioritātēm, kā arī atskatījās uz paveikto iepriekš un apstiprināja biedrības 2012.gada pārskatu.

Meierovica biedrība 2012.gadā turpināja jau 2010.gadā aizsāktās diskusijas „Meierovica sarunas”. Atzīmējot izcilā politiķa un diplomāta, viena no Latvijas valsts pamatlicējiem Z.A.Meierovica 125.dzimšanas dienu, Meierovica biedrība 2012.gadā organizēja diskusiju par Latvijas ārpolitiku „Toreiz un tagad”. Diskusijā tika uzsvērta personības loma ārpolitikā un atzīts, ka Latvijai šobrīd trūkst ”ārpolitiskās sejas”. Diskusijas dalībnieki salīdzināja valsts attīstības vīzijas veidošanos Latvijas valsts neatkarības pirmajos gados un mūsdienās, secinot, ka Z.A.Meierovica idejas par Baltijas ciešāku politisko un ekonomisko integrāciju nav novecojušas, sekmīga ārpolitika ir atkarīga no pārdomātas iekšpolitikas, turklāt ārpolitika mūsdienās ir ļoti ekonomizējusies.

Uzsverot valsts atmiņu politikas nepieciešamību, biedrība pērn pulcināja interesentus par vēsturiskās atmiņas  tematiku „Ar ko mums lepoties, no kā kaunēties?”. Diskusijas laikā tika pārrunāta esošā Latvijas prakse un izaicinājumi, kad ar konkrētiem notikumiem vai rīcību tiek veidota, mainīta un uzturēta vēsturiskā un sociālā atmiņa. Diskusijas laikā dalībnieki iezīmēja vairākus „notikumus un enkurus”, ar kuriem mums vajadzētu lepoties, piemēram, Jaunlatvieši, Brīvības cīņas, latviešu 60-70 gadu dzejnieki, sirdsapziņas disidenti, kā arī vēl neapzinātie varoņi, kuri izglāba ģimenes no deportācijas.

Sekojot līdzi valsts uzņēmumu pārvaldības reformai, biedrība ar ekspertiem un politiķiem diskutēja par uzņēmumu labu pārvaldību – kā un kad nonākt pie plānotajiem rezultātiem. Dalībnieki secināja, ka valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reforma ir būtiski aizkavējusies, turklāt laika gaitā tā zaudējusi sākotnējo fokusu un, izvērtējot kapitālsabiedrības, dominē resoriskās intereses saglabāt tās ministriju pārziņā. Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka informācijas atklātības principus iespējams ieviest, negaidot jauna likuma par kapitālsabiedrību pārvaldību apstiprināšanu Saeimā. Turklāt būtu jāizvērtē, vai veidojamajai centralizētās pārvaldības institūcijai būtu tik ļoti jāietekmē pašvaldību un citu publisko personu rīcība kapitāla daļu pārvaldībā, kā tas paredzēts pirmajā likumprojekta redakcijā.

Vērtējot jauniešu iespējas un izaicinājumus, Meierovica biedrība diskutēja par jaunatnes politiku Latvijā: kur stratēģiski un trāpīgi investēt. Diskusijas laikā tika secināts, ka ir nepietiekama visu iesaistīto pušu rīcība jauniešu sociāli ekonomiskās izaugsmes mērķu īstenošanā, tostarp jauniešu nodarbinātības, integrācijas un līdzdalības veicināšanā, atstumtības, deviances un atkarību risku novēršanā. Eksperti norādīja, ka nākamajā ES struktūrfondu periodā jāiezīmē vairāk kā 20 miljonus latu, lai attīstītu jauniešu centrus, nometņu vietas, organizētu jaunatnes darbinieku un jauniešu apmācības, īstenotu pētījumus un līdzfinansētu pašvaldību projektus, kā arī iedzīvinātu jaunatnes iniciatīvu līdzfinansējumu fonda ideju.

Andris Grafs,
Meierovica biedrības valdes priekšsēdētājs

Notiks biedrības kopsapulce

otrdien, marts 5th, 2013

2013.gada 18.martā plkst.18:00 notiks gadskārtējā Meierovica biedrības kopsapulce. Kopsapulcē plānots atskatīties uz 2012.gadā paveikto, apstiprināt gada pārskatu, kā arī pārrunāt 2013.gada stratēģiskos darbības virzienus.

Gadījumā, ja plānotā kopsapulce nebūs lemttiesīga kvoruma dēļ, pēc Meierovica biedrības valdes iniciatīvas ir sasaukta ārkārtas biedru sapulce 18.martā plkst. 18:30 ar tādu pašu darba kārtību.