Meierovica biedrība

Par progresīvām pārmaiņām

Pēdējo mēnešu laikā Meierovica biedrības valde aktīvi diskutēja par jaunu biedrības darbības stratēģiju, kas paplašinātu biedrībā apspriežamo tematu loku un vienlaikus biedrības organizētās diskusijas kļūtu saistošākas biedrības biedriem un atbalstītājiem. Lai pieskaņotu biedrības formālo struktūru jaunajai stratēģijai, biedrības valde sasauc biedrības kopsapulci. Kopsapulce notiks ceturtdien, 2012.gada 7.jūnijā plkst 18:30.

Kopsapulces darba kārtība:

1.      Informācija par biedrības darbības stratēģiju 2012.gadā

2.      Grozījumi biedrības statūtos

3.      Valdes locekļu vēlēšanas

4.      Dažādi jautājumi

Jaunatnes likums nosaka, ka jaunatnes politika veicina jauniešu pilnvērtīgu un vispusīgu attīstību, iekļaušanos sabiedrībā un dzīves kvalitātes uzlabošanos. Lai to panāktu, labāki rādītāji jāsasniedz visās dzīves kvalitātes dimensijās, īpaši uzsverot visās Eiropas Savienības dalībvalstīs tipiskos darba ar jaunatni pamatuzdevumus – atbalstīt un veicināt jauniešu iniciatīvas, nodrošināt iespēju iegūt prasmes, zināšanas un kompetences neformālajā izglītībā, iespējas lietderīgi izmantot brīvo laiku, kā arī nodrošināt jauniešu attīstības vajadzībām atbilstošas informācijas pieejamību.

Līdz ar to arvien aktuālāks kļūst jautājums par stratēģiskām un „trāpīgām” investīcijām jaunatnē, jo valsts jaunatnes politikas sekmīgas īstenošanas veiksmes stāsts būs tikai tad, ja dzīves kvalitāte jauniešiem palielināsies visos dzīves kvalitātes aspektos. Tāpēc Meierovica biedrība organizē diskusiju par jaunatnes politiku jau tradicionālajā „Meierovica sarunu” formātā.

Meierovica biedrības diskusija par jaunatnes politiku Latvijā “Jaunatnes politika: kur stratēģiski un trāpīgi investēt?” neformālā gaisotnē notika trešdien, 2012.gada 2.maijā.

Diskusijas darba kārtība

Andris Grafs: Prezentācija par jaunatnes politikas problēmām

Sigita Sniķere: Prezentācija par jaunatnes politikas izaicinājumiem

2012.gada 28.martā notika „Meierovica biedrības par progresīvām pārmaiņām” biedru kopsapulce. Sapulcējušies biedrības biedri atskatījās uz paveikto 2011.gadā, apstiprināja biedrības 2011.gada pārskatu, iezīmēja galvenos uzdevumus turpmākajam biedrības darbam, kā arī pārvēlēja biedrības amatpersonas – valdi un revidentu.

2011.gads Meierovica biedrībai ir bijis ražīgs. Tika turpinātas jau 2010.gadā aizsāktās diskusijas „Meierovica sarunas”, kurās pie viena galda par sabiedrībai aktuālu jautājumu sarunājas politiķi, eksperti un ieinteresēti sabiedrības pārstāvji. Šāds sarunu formāts ir izpelnījies biedrības biedru un diskusiju dalībnieku atzinību un tiks turpināts arī šogad. Kā piemēru „Meierovica sarunām” 2011.gadā var minēt diskusijas par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību ziedojumu politiku, nevalstisko organizāciju sabiedriskā labuma statusu, elektroenerģijas tirgus liberalizāciju u.c.

Meierovica biedrības 2011.gada pavasarī rīkotā starptautiskā konference „Rail Baltica” projekta attīstības perspektīvām, kurā uzstājās vairāk kā 20 runātāji no Baltijas valstīm, Somijas, Zviedrijas un Eiropas Komisijas, aktualizēja šā projekta nozīmību, savukārt, 2011.gada rudenī konferencē „Latvija. Vēsture. Sabiedrība. 21.gadsimts” par valsts varas un vēstures attiecībām diskutēja vēsturnieki, žurnālisti un politiķi. Politiķu debates par uzņēmumu labu pārvaldību tika rīkotas jau otro gadu pēc kārtas, šoreiz priekšvēlēšanu debašu formātā, piedaloties piecu lielāko partiju pārstāvjiem, kā arī ekspertiem.

2011.gada augustā noslēdzās divus gadus ilgusī biedrības organizētā ziedojumu vākšana zviedru diplomāta Larsa Fredēna (Lars Peter Fredén) grāmatas “Atgriešanās. Zviedrijas drošības politika un Baltijas valstu atgūtās neatkarības pirmie gadi 1991—1994″ izdošanai. Rīgas Ekonomikas augstskolā, klātesot autoram, notika grāmatas atvēršanas pasākums.

Meierovica biedrība arī turpmāk aktualizēs sabiedrībai būtiskus jautājumus, meklēs progresīvus risinājumus, aicinās sabiedrību līdzdarboties.

Biedrības statūti nosaka, ka biedrības valde astoņu cilvēku sastāvā tiek ievēlēta uz diviem gadiem. Šis termiņš ir pagājis, tādēļ kopsapulce lēma par jaunu valdes sastāvu. Turpmāk Meierovica biedrības valdē strādās Indulis Balmaks, Eva Birzniece, Lolita Čigāne, Sarmīte Ēlerte, Tālis Linkaits, Solveiga Silkalna, Tālis Tisenkopfs, Juris Viļums. Par biedrības revidentu atkārtoti ievēlēja Ievu Jaunzemi. Meierovica biedrības vadītājs tiks ievēlēts jaunās valdes pirmajā sēdē 2012.gada 10.aprīlī.

Lai atskatītos uz padarīto un vienotos par turpmāko darbību, trešdien, 2012.gada 28.martā plkst. 18:30 notiks Meierovica biedrības biedru kopsapulce.

Kopsapulces darba kārtība:

1.      Biedrības 2011.gada pārskata apstiprināšana

2.      Diskusija par biedrības darbību 2012.gadā

3.      Biedrības amatpersonu – valdes un revidenta – vēlēšanas

4.      Dažādi jautājumi

2011.gada 23.novembrī Meierovica biedrība Satori Birojnīcā Berga bazārā rīkoja diskusiju “Latvija.Pārmaiņas.2011″, kurā atskatījās uz 2011.gada procesiem un notikumiem.

Šis gads atnesa daudz negaidītu notikumu, kuri, visticamāk, ietekmēs valsts politiku ilgtermiņā. Kā nozīmīgas jāmin divas norises. Vispirms, pirmoreiz Latvijas vēsturē tika izmantota Satversmes 48.-49. pantā paredzētā procedūra, prezidentam iniciējot referendumu par Saeimas atlaišanu. Otrkārt, dažas pazīmes liecina par iespējamu etnisko attiecību saasināšanos nākotnē.

Kopsakarā ar valstī notiekošajiem procesiem jāpiemin arī Meierovica biedrības paveikto 2011.gadā.

Biedrība ir rosinājusi sarunas par Latvijas vērtībām, skolu un augstskolu nākotni, Rail Baltica, uzņēmumu pārvaldību un citiem jautājumiem. Pavisam notikušas 18 dažādu formātu sanāksmes. Mazākā mērā esam pievērsušies indivīda dzīves līmenim, bet arī tā ir svarīga progresīvu pārmaiņu joma, jo cilvēki tiecas uzlabot savu dzīvi, un ir būtiski, lai tas notiktu Latvijā.

Pasākumā pateicāmies Meierovica biedrības aktīvajiem biedriem, atbalstītājiem, sadarbības partneriem un finansētājiem, kas bijuši kopā ar Meierovica biedrību 2011.gadā.

Pasākumu atbalstīja Fridriha Naumana fonds.

MB izdevums “Latvija. Pārmaiņas. 2011″

Turpinot reģionālo diskusiju virkni, Meierovica biedrība 2011.gada 15.oktobrī plkst 12:00 viesojās Rēzeknē un tikās ar vietējās pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Pārrunājām 11.Saeimas vēlēšanu rezultātus un pilsoniskās līdzdalības iespējas: kā iedzīvotāji var ietekmēt lēmumu pieņemšanu vietējā un nacionālā mērogā, kā arī Latgales reģiona un Rēzeknes aktualitātes. Diskusijā piedalījās Meierovica biedrības valdes priekšsēdētājs Tālis Linkaits, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docents politologs Ivars Ījabs un 11.Saeimas deputāts Juris Viļums (ZRP).

Tikšanās notika Rēzeknes augstskolā, Atbrīvošanas alejā 90.

Pasākumu atbalsta Fridriha Naumana fonds.

Tikšanās darba kārtība

Latgales sabiedrības viedoklis

Pilsoniskā sabiedrība un politiskā kultūra Latvijā

Saeimas vēlēšanas piedāvā iespēju izdarīt izvēli starp godīgu un negodīgu, tīru un korumpētu, tautai kalpojošu vai atsevišķu indivīdu interesēs balstītu politiku. Izdarīt izvēli starp solītājiem un darītājiem, starp pašapmierinātiem karjeristiem un atsaucīgiem tautas priekšstāvjiem, starp politiķiem, kas iestājas par stipru modernu Latvijas valsti, un tādiem, kam īslaicīgi ekonomiskie labumi šķiet svarīgāki par valsts ilgtermiņa interesēm.

Meierovica biedrība aicina ikvienu Latvijas pilsoni piedalīties 11.Saeimas vēlēšanās un ievēlēt Saeimu, kurai uzticamies. Kādu valsti veidosim, tādā dzīvosim.

Meierovica biedrības valdes priekšsēdētājs
Tālis Linkaits

11.Saeimas vēlēšanās piedalījās 917680 vēlētāji jeb 59,49% no balsstiesīgo vēlētāju kopskaita.

Turpinot reģionālo diskusiju virkni, Meierovica biedrība 2011.gada 24.septembrī Cēsīs tikās ar vietējās pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un diskutēja par varas un sabiedrības attiecībām. Diskusijas gaitā tika pārrunātas pilsoniskās līdzdalības problēmas, iedzīvotāju pasivitātes iemesli, mediju loma, kā arī iespējamie risinājumi: e-petīcijas, pašvaldību referendumu ierosināšanas tiesības, kvalitatīvāka informācija par politikas norisēm. Tika pārrunāti arī 11.Saeimas vēlēšanu rezultāti gan nacionālā līmenī, gan Cēsu novadā.

Diskusijā piedalījās Meierovica biedrības valdes priekšsēdētājs Tālis Linkaits, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docents politologs Ivars Ījabs un biedrības Progresīvie vadītājs Ansis Dobelis.

Diskusija notika Cēsu vēstures un mākslas muzejā, Pils laukumā 9.

Pasākumu atbalsta Fridriha Naumana fonds.

Darba kārtība

Prezentācija par sabiedrisko domu Vidzemē

2011.gada 6.septembrī Meierovica biedrība sadarbībā ar biržu NASDAQ OMX Riga organizēja priekšvēlēšanu diskusiju par uzņēmumu labu pārvaldību.

Pirms iepriekšējām vēlēšanām 2010.gadā Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām organizēja ekspertu un politiķu diskusiju par kapitāla tirgus attīstību Latvijā. Tolaik kā viens no pamat secinājumiem bija nepieciešamība uzlabot publisko uzņēmumu pārvaldi, ieviest starptautiski atzītus principus uzņēmumu pārvaldībā.

Ir pagājis gads. Kas paveikts labas pārvaldības principu ieviešanā? Kādai būtu jābūt publisko uzņēmumu pārvaldības politikai? Kāds informācijas apjoms par uzņēmuma darbību jāsniedz sabiedrībai? Kas un kā noteiks uzņēmuma darbības mērķus? Vai vajadzīgas uzņēmumu padomes, pēc kādiem principiem tās būtu jāieceļ? Vai nepieciešama centralizēta, no nozaru ministrijām atsevišķa uzņēmumu pārvaldes vienība/institūcija? Šos un citus jautājumus, palīdzot ekspertiem un mediju pārstāvjiem, uzdevām sešām partijām, kurām ir iespēja tikt ievēlētām 11.Saeimā.

Diskusijā piedalījās Arvils Ašeradens (Vienotība), Einārs Cilinskis (Nacionālā apvienība), Vjačeslavs Dombrovskis (ZRP), Jānis Grasis (ZZS), Anda Ozola (ŠRP LPP/LC), Igors Pimenovs (SC). Partiju priekšlikumus vērtēja eksperti: biržas NASDAQ OMX Riga valdes priekšsēdētāja un Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta valdes locekle Daiga Auziņa-Melnalksne, IBS Prudentia partneris, investīciju baņķieris Ģirts Rungainis, Sabiedrības par atklātību Delna padomes priekšsēdētāja Inese Voika, Amrop Baltics partneris, bijušais SIA “Latvijas Mobilais Telefons” padomes loceklis Viesturs Lieģis.

Partiju pārstāvjiem bija jāformulē partijas redzējums par 4 jautājumu blokiem, kas skar valsts līdzdalību uzņēmējdarbībā, uzņēmumu pārvaldības modeli, sabiedrībai sniedzamās informācijas apjomu par uzņēmumu darbu, valdes un padomes locekļu atlases kritērijus un atalgojumu, kā arī valsts kontrolēto uzņēmumu vēlamo ziedojumu politiku.

Pasākums notika Rīgā, viesnīcas Bergs stikla zālē.

Diskusijas atreferējums – BNS/Delfi

Diskusijas atreferējums – LETA/Apollo

Diskusijas atreferējums – Telegraf, komentārs

Diskusijas apraksts

Replika par uzņēmumu pārvaldību Latvijā – T.Linkaits, ir.lv

2011.gada 29.augustā plkst. 16:00 Rīgas Ekonomikas augstskolā notiks zviedru diplomāta Larsa Fredēna (Lars Peter Fredén) grāmatas “Atgriešanās. Zviedrijas drošības politika un Baltijas valstu atgūtās neatkarības pirmie gadi 1991—1994″ prezentācija.

Šajā grāmatā Larss Fredēns attēlo Baltijas valstu sarunas ar Krieviju par padomju karaspēka izvešanu. Šī grāmata ir uzskatāma par turpinājumu autora pirmajai grāmatai “Pārvērtības” (latviski – Baltijas brīvības ceļš), kurā stāstīts par Baltijas valstu cīņu par atbrīvošanos no Padomju Savienības.

Grāmata izdota ar Meierovica biedrības atbalstu. Paldies visiem ziedotājiem, kas deva iespēju grāmatu publicēt!

Informācija par pasākumu un pieteikšanās dalībai – šeit. Ziedotāju saraksts – šeit.

Latvijas Avīzes raksts par grāmatas prezentācijas pasākumu.