Meierovica biedrība

Par progresīvām pārmaiņām

2011.gada 9.septembrī Meierovica biedrība sadarībā ar ¼ Satori organizēja diskusiju “Latvija. Vēsture. Sabiedrība. 21.gadsimts.”. Pasākums notika jaunajā Satori radošajā telpā Berga bazārā.

Divdesmit gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas vēsture vēl aizvien tiek izmantota politiskajā diskusijā kā nozīmīga sava viedokļa argumentācijas sastāvdaļa. Ievērojot plašo sabiedrības politisko viedokļu spektru, vēstures fakti un vēsturnieki kļūst par atsevišķu sabiedrības grupu ķīlniekiem, tiek mēģināts radīt „pareizu” vai „objektīvu patiesību”.

Konference-diskusija “Latvija. Vēsture. Sabiedrība. 21.gadsimts.” ir viens no pirmajiem soļiem vēsturniekus un sabiedrības pārstāvjus vienojoša dialoga radīšanā. Šāda diskusija veicinātu diskusiju arī sabiedriskajā telpā par vēsturi un tās pētīšanu, kā arī ļautu vēsturniekiem ar sabiedrības pārstāvjiem diskutēt par šodienas vēstures pētniecības problēmām un vēstures uztveri. Šīs sabiedrībai atvērtās konferences mērķauditorija ir viedokļu līderi, vēsturnieki, citi humanitāro un sociālo zinātņu pētnieki un mediju pārstāvji.

Diskusijas galvenie jautājumi: kā veidot vēstures un politikas attiecības 21.gadsimtā? Kā stāstīt par sarežģīto Latvijas pagātni pasaulē, spējot to kritiski izvērtēt? Kā uztvert pagātni kā veselu kopumu, pievēršot vienlīdz lielu uzmanību visiem pagātnes laika posmiem? Vai ar vēstures palīdzību veicināt izlīgumu Latvijas sabiedrībā? Kādi ir vēstures pētniecības uzdevumi 21. gadsimta Latvijas sabiedrībā?

Pasākums notika ar Frīdriha Eberta fonda finansiālu atbalstu.

Konferences programma

Diskusijas atreferējums – Latvijas Avīze

Latvijas Ārlietu ministra Ģ.V.Kristovska viedoklis

Valsts Prezidents Valdis Zatlers, ierosinot Saeimas atlaišanu, ir rīkojies radikāli un aicinājis arī tautu mainīt lietas radikāli. Mums ir dota iespēja vairot ticību valstij, mainīt politisko spēku izkārtojumu tā, lai vairākumu Saeimā iegūst spēki, kas atbalsta godīgu politikas procesu, efektīvu korupcijas apkarošanu un progresīvas pārmaiņas.

Aicinām visus Latvijas vēlētājus rīt piedalīties referendumā un, atbalstot Valda Zatlera rīkojumu Nr.2, balsot PAR Saeimas atlaišanu.

2011.gada 23.jūlija tautas nobalsošanas rezultāti:

Nobalsošanā piedalījās 689’988 vēlētāji, t.i. 44,78% no vēlētāju kopskaita jeb 71,34% no 10.Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. PAR Saeimas atlaišanu nobalsoja 94,30%, PRET – 5,48%.

2011.gada 29.jūlijā Meierovica biedrība viesosies Valmierā; tiksimies ar pilsoniskās sabiedrības un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Stāstīsim gan par biedrības darbu, gan pārrunāsim, kā aktīviem iedzīvotājiem ir iespējams ietekmēt lēmumus savā pašvaldībā un valstī. Tikšanās notiks Kafijas namā, Garajā ielā 8, sākums plkst.18:00.

Meierovica reģionālo diskusiju sērija 2011.gadā ir veltīta sabiedrības un varas attiecībām, meklējot risinājumus aktīvākai sabiedrības iesaistīšanai lēmumu pieņemšanā vietējā un nacionālā līmenī. Jau 2011.gada martā veiktais „Latvijas faktu” sabiedriskās domas pētījums norādīja, ka sabiedrības uzticība valsts varai ir kritiski zemā līmenī. Tikai 6,9% vidzemnieku uzskata, ka spēj ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu Latvijā.

Iepriekšējo reizi Valmierā viesojāmies 2010.gada 1.jūnijā. Šeit neliels ieskats sarunā pirms gada

Pasākuma materiāli:

Darba kārtība

Prezentācija par politikas kultūru Latvijā un vidzemnieku viedokli

2011.gada 15.jūlijā plkst. 15:00 Liepājas Latviešu biedrības namā „Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām” organizē Kurzemes pilsoniskās sabiedrības un politiķu diskusiju par varas un sabiedrības attiecībām, par to, kā iedzīvotāji var ietekmēt lēmumu pieņemšanu vietējā un nacionālā līmenī.

Meierovica biedrība aicina kopā Kurzemes pilsoniskās sabiedrības, nevalstisko organizāciju pārstāvjus un politiķus, lai atklātā diskusijā meklētu risinājumus, lai sabiedrība pēc tautas nobalsošanas par Saeimas atlaišanu vēlreiz „neuzkāptu uz tiem pašiem grābekļiem” Saeimas un vēlāk arī pašvaldību vēlēšanās. Pārrunāsim, kā aktīviem iedzīvotājiem ir iespējams ietekmēt lēmumus gan savā pašvaldībā, gan valstiskā līmenī.

Pasākumā piedalīsies Meierovica biedrības valdes priekšsēdētājs ekonomists Tālis Linkaits, Saeimā pārstāvēto politisko partiju un vietējās pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Ar priekšlasījumu par pilsonisko sabiedrību un politisko kultūru Latvijā uzstāsies Latvijas Universitātes docents Ivars Ījabs. Dalībnieku loks vēl tiek precizēts.

Kurzemes diskusija ir otrā šāda diskusija Meierovica reģionālo diskusiju ciklā. Līdzīga tikšanās 1.jūlijā notika Jelgavā, tādas notiks arī Rēzeknē un Valmierā. Pasākumu atbalsta Fridriha Naumana fonds. Šeit iespējams noskatīties fragmentu no Jelgavas diskusijas.

Sabiedriskās domas pētījumi liecina, ka kurzemnieki ir skeptiskākie Latvijas vēlētāji – viņi salīdzinot ar citu Latvijas reģionu iedzīvotājiem vismazāk uzticas Saeimai un valdībai, valsts iestādēm un pat medijiem. Salīdzinot ar citām pilsētām, ievērojams skaits liepājnieku neuzticas savai pašvaldībai. Kurzemnieki uzskata, ka viņiem nav iespēju ietekmēt valsts un pašvaldību lēmumus un, acīmredzot, tādēļ necenšas rīkoties, lai situāciju mainītu. Tikai 14% liepājnieku pēdējo trīs gadu laikā ir devušies uz pašvaldību, valsts iestādi vai iesaistījušies kādās aktivitātēs, lai rastu risinājumu personīgai vai sabiedrības problēmai. Tikai 6.4% kurzemnieku atzīst, ka spēj ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu. [izmantoti "Latvijas faktu" 2011.gada martā veiktās aptaujas dati]

Reģionālajās diskusijās izteiktie priekšlikumi tiks apkopoti un nodoti Saeimas deputātiem tālākai rīcībai.

Uz tikšanos!

Pasākuma materiāli:

Darba kārtība

Vara un sabiedrība – Kurzemes sabiedriskā doma

Ivara Ijaba prezentācija

Fragments no diskusijas

Esam saņēmuši ziņu, ka 2011.gada 14.jūnijā ASV, Mineapolē ir nodibināta Meierovica biedrības atbalsta grupa, kurā pašlaik ir 13 biedri. Atbalsta grupas priekšnieks ir Juris Plēsums, priekšnieka vietnieks – Jānis Dimants, jr., sekretārs un kasieris – Jānis Robiņš. Mēs priecājamies par ikvienu, kurš atbalsta Meierovica biedrības vērtības un darbību, un aicinām mūsu draugus arī citviet dibināt atbalsta grupas.

Papildinājums: Kā informē Jānis Robiņš, līdz 5.jūlijam klāt nākuši vēl 13 atbalstītāji un kopā atbalsta grupā ir jau 26 biedri.

2011.gada 1.jūlijā „Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām” organizē Zemgales pilsoniskās sabiedrības un politiķu diskusiju par varas un sabiedrības attiecībām, par to, kā iedzīvotāji var ietekmēt lēmumu pieņemšanu vietējā un nacionālā līmenī.

Aicinām kopā Zemgales pilsoniskās sabiedrības, nevalstisko organizāciju pārstāvjus un politiķus, lai atklātā diskusijā meklētu risinājumus, lai sabiedrība pēc tautas nobalsošanas par Saeimas atlaišanu vēlreiz „neuzkāptu uz tiem pašiem grābekļiem” Saeimas un vēlāk arī pašvaldību vēlēšanās. Pārrunāsim, kā aktīviem iedzīvotājiem ir iespējams ietekmēt lēmumus gan savā pašvaldībā, gan valstiskā līmenī.

Zemgales diskusija ir pirmā Meierovica reģionālo sarunu ciklā. Līdzīgi pasākumi notiks arī Liepājā, Rēzeknē un Valmierā. Pasākumu atbalsta Fridriha Naumana fonds.

Pasākums notiks Jelgavā, “Silvas” konferenču zālē, Driksas ielā 9, sākums plkst. 15:00

Diskusijas darba kārtība

Vara un sabiedrība – Zemgale

Fragments no diskusijas

2011.gada 30.maijā Meierovica biedrība rīkoja diskusiju Ģimenes politika darbībā: kā ģimenēm ar bērniem labi justies Latvijā. Diskusijā tika pārrunātas dažādu sabiedrības grupu (uzņēmēju, nevalstisko organizāciju, pašvaldību, jauno māmiņu) līdzdalības iespējas ģimenes atbalsta pasākumu veidošanā, identificēti veicamie pasākumi pirmsskolas un vispārējās izglītības, veselības, mājokļu politikas, nodokļu politikas u.c.

Diskusijā piedalījās Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs Ilmārs Mežs, Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Līvija Liepiņa, Latvijas pārstāvis Eiropas Ekonomisko un sociālo lietu komitejā Andris Gobiņš, Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības valdes priekšsēdētājs Leonīds Mucenieks, TNS Latvia valdes priekšsēdētāja Ginta Krivma, Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktora vietniece Diāna Krampe, kā arī vairāku citu nevalstisko organizāciju pārstāvji, aktīvi sabiedrības pārstāvji un nozaru eksperti.

Pasākums notika Meierovica reģionālo sarunu cikla ietvaros, kas tiek īstenots ar Fridriha Naumana fonda finansiālu atbalstu.

Šeit varat iepazīties ar diskusijas darba kārtību un prezentācijām:

Diskusijas darba kārtība

Ilmars_Mezs_Demografija

Livija_Liepina_GP_pamatnostadnes

Andris_Gobins_EESK_Gimenes_politikas_pētījums

EESK ziņojums SOC/339

Diskusijas kopsavilkums

Valsts Prezidents Valdis Zatlers savā runā pirmo reizi pēc valstiskās neatkarības  atjaunošanas tik tieši un atklāti ir atrāvis vaļā mūsu nācijas visdziļāko brūci – valsts nozagšanu, pazemošanu, atsevišķu šauru kliķu uzkundzēšanos. Valsts prezidents ir nosaucis lietas īstajos vārdos, viņš ir rīkojies radikāli un aicinājis arī tautu mainīt lietas radikāli.

Meierovica biedrība atbalsta Valsts Prezidenta lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu. Mēs aicinām Latvijas tautu atbalstīt mūsu Valsts prezidenta lēmumu, pielikt punktu visam, ko viņš runā atmaskoja un nosauca vārdā.

Meierovica biedrība turpinās iestāties par tiesiskumu, godīgāku politikas procesu, par pilsoniskā godaprāta atjaunošanu Latvijā.

10.Saeimas vēlēšanās daudzi vēlētāji balsoja par pārmaiņām, par atbildīgāku, godīgāku politikas procesu, kura vienīgais mērķis būtu pilsoņu sabiedriskais labums. Saeimas šodienas balsojums neattaisno vēlētāju cerības, nevairo sabiedrības uzticību valsts varai.

2011.gada 26.maijā Saeima parādīja, ka tās vairākums neuzticas tiesu varai, prokuratūrai un KNAB, nespēj pacelties pāri savas šaurības, politisko intrigu un paštaisnuma robežām.

26.maijā Saeimas balsojumā par piekrišanu kratīšanas izdarīšanai A.Šlesera dzīvesvietās „par” bija 35 deputāti, „pret” – 7 deputāti un 37 deputāti „atturējās”, līdz ar to neatļaujot veikt kratīšanu, ko Saeimai lūdza KNAB un Ģenerālprokurors.

2011.gada 20.maijā Meierovica biedrībā viesojās Dānijas ekonomists Klauss Vastrups (Claus Vastrup). Vastrupa kungs iepazīstināja Meierovica biedrības biedrus un ekspertus ar Dānijas pieredzi ekonomisko krīžu pārvarēšanā un atbildēja uz jautājumiem par fiskālās un valūtas kursa politikas risinājumiem Latvijai ceļā uz ekonomikas izaugsmi.

Klauss Vastrups ilgus gadus ir bijis Orhūsas universitātes ekonomikas profesors, Dānijas Ārpolitikas institūta valdes loceklis, kā arī no 1985.-1987.gadam Dānijas Ekonomikas padomes vadītāja vietnieks un no 1987.gada līdz 1993.gadam – Dānijas Ekonomikas padomes vadītājs.

Viena no diskusijas atziņām – arī Latvijā būtu vēlams  veidot pieredzējušu un neatkarīgu ekonomistu padomi, kas sniegtu padomus valdībai fiskālās politikas veidošanas un ekonomikas attīstības stimulēšanas jomā. Kvalificēts un pārdomāts ekonomistu viedoklis par aktuāliem jautājumiem veicinātu nopietnāku diskusiju sabiedrībā un medijos par ekonomiskiem jautājumiem.