Meierovica biedrība
Par progresīvām pārmaiņām

Jaunumi

Uzņēmumu laba pārvaldība: no koncepcijas līdz praksei

ceturtdien, decembris 6th, 2012

2012.gada 5.decembrī notika Meierovica biedrības organizēta diskusija par publisko personu kapitālsabiedrību pārvaldības reformu, par to, kā un kad nonākt pie uzņēmumu labas pārvaldības. Diskusijā ar ievadreferātu uzstājās Daiga Auziņa – Melalksne, biržas NASDAQ OMX Riga valdes priekšsēdētāja, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta valdes priekšsēdētāja, kas iepazīstināja ar paveikto Baltijas valstīs uzņēmumu labas pārvaldības ieviešanā. Ekonomikas ministrijas pārstāvis Kaspars Lore iepazīstināja ar sagatavoto likumprojektu par publisko personu kapitālsabiedrību pārvaldību. Ārvalstu investoru padomes Latvijā darba grupas vadītāja Dace Silava – Tomsone norādīja uz godīgas konkurences un tiem labas pārvaldības principiem, kas būtu jāievēro pārvaldības reformas īstenošanā.

Meierovica biedrība vairākkārt ir pievērsusies labas pārvaldības principu ieviešanai attiecībā un valsts kapitāla pārvaldi. 2010.gada jūlijā Meierovica biedrība organizēja ekspertu un politiķu diskusiju par kapitāla tirgus attīstību Latvijā. Tolaik kā viens no pamata secinājumiem bija nepieciešamība uzlabot publisko uzņēmumu pārvaldi, ieviest starptautiski atzītus principus uzņēmumu pārvaldībā. 2011.gada septembrī Meierovica biedrība sadarbībā ar Biržu NASDAQ OMX Riga rīkoja priekšvēlēšanu diskusiju, kurā aicināja politisko partiju pārstāvjus izteikt savus priekšlikumus par publiskā sektora īpatsvaru valsts ekonomikā, publisko uzņēmumu pārvaldības principiem un vēlamo pārvaldības modeli.

2012.gada 15.maijā Ministru kabinets atbalstīja Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepciju, paredzot izveidot centralizētu valsts kapitāla pārvaldības institūciju, kas pārraudzīs uzņēmumu finanšu darbību un korporatīvās pārvaldības principu īstenošanu, bet saglabājot iespēju nozaru ministrijām noteikt uzņēmumu nefinanšu mērķus un tieši pārvaldīt atsevišķas stratēģiski nozīmīgas kapitālsabiedrības. Pašlaik Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojektu, kas nodots sabiedrībai apspriešanai.

Diskusijas prezentācijas:

Daiga Auziņa-Melalksne par BCGI pieredzi

Dace Silava-Tomsone – FICIL viedoklis

Kaspars Lore – Ekonomikas ministrijas redzējums

Jautājumi diskusijai

Diskusijas secinājumi

Diskusija par vēsturisko atmiņu un valsts politiku

pirmdien, decembris 3rd, 2012

2012.gada 29.novembrī Meierovica biedrības diskusiju ciklā notika saruna “Ar ko mums lepoties, no kā kaunēties? Vēsturiskā atmiņa un valsts politika”. Sarunu ievadīja Meierovica biedrības dibinātāja Sarmīte Ēlerte, LU Sociālās atmiņas pētniecības centra dibinātājs Mārtiņš Kaprāns, LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas docents, politologs Ivars Ijabs un sabiedriskās politikas centra “Providus” pētniece Iveta Kažoka, katrs no sava skatupunkta paraugoties uz vēsturisko/sociālo atmiņu un īpašas valsts atmiņu politikas nepieciešamību.

Diskutē par personības lomu ārpolitikā

trešdien, augusts 29th, 2012

2012.gada 29.augustā Meierovica biedrībā notika kārtējā diskusija par sabiedrībai aktuālu tematu. Atzīmējot izcilā politiķa un diplomāta, viena no Latvijas valsts pamatlicējiem Z.A. Meierovica 125.dzimšanas dienu, diskusijas dalībnieki pievērsās Latvijas ārpolitikai, pārrunājot personības lomu ārpolitikā, valsts attīstības vīzijas veidošanos  Latvijas valsts neatkarības pirmajos gados un mūsdienās. Atskatu par Z.A.Meierovica lomu Latvijas valsts veidošanā sniedza Parīzes politisko zinātņu institūta Vēstures centra doktorante Una Bergmane. Diskusijā piedalījās Latvijas ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš, sarunu vadīja Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.

Meierovica biedrību turpmāk vadīs Andris Grafs

otrdien, jūnijs 26th, 2012

Pirmdien, 2012.gada 25.jūnijā Meierovica biedrības valde par Meierovica biedrības valdes priekšsēdētāju ievēlējusi jaunatnes politikas ekspertu Andri Grafu. Stājoties amatā Andris Grafs pauda apņēmību turpināt aizsākto tradīciju: organizēt diskusijas par sabiedrībai aktuāliem jautājumiem, pulcinot dažādu jomu ekspertus. Jaunā biedrības valde, kas kopš 2012.gada 21.jūnija pulcējas paplašinātā – 9 cilvēku sastāvā ir apņēmības pilna aktīvi strādāt, lai biedrības darbi sniegtu vērtīgu ieguldījumu Latvijas pilsoniskajā dzīvē.

Andris Grafs: „Meierovica biedrība ir vieta labu ideju un kvalitatīvas ekspertīzes iesaistīšanai politikas procesā. 2010. un 2011.gadā biedrība organizēja vairākas diskusijas par labas pārvaldības principu ieviešanu valsts uzņēmumos. Nesenie notikumi saistībā ar necaurspīdīgu amatpersonu ievēlēšanu Pasažieru vilcienā, Rīgas Domes ar publiskas personas komercdarbības principiem konfliktējošais lēmums par iesaistīšanos fasētā ūdens biznesā, arī problemātika, kad kapitāla daļu turētājs īsteno īpašnieka un nozares politikas veidotāja lomas vienlaicīgi, ir skaidrs apliecinājums tam, ka šādas diskusijas ir turpināmas.”

A.Grafs ir absolvējis Rīgas Stradiņa universitāti, iegūstot sociālo zinātņu maģistra grādu. Andris Grafs ir jaunatnes politikas eksperts, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs Komunikācijas studiju katedrā.  Andris Grafs ir Privatizācijas aģentūras galvenais projekta vadītājs korporatīvās pārvaldības jomā. Viņš ir līdzautors Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijai, kas šī gada maijā apstiprināta valdībā. A.Grafs no 2007.gada līdz 2010.gadam valsts pārvaldē vadīja jaunatnes politikas nozari, no 2005.gada līdz 2007.gadam strādāja Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā par konsultantu pilsoniskās sabiedrības jautājumos. No 2003.gada līdz 2007.gadam Andris bija  Latvijas Jaunatnes padomes prezidents.

Meierovica biedrības valdē strādās arī Indulis Balmaks, Eva Birzniece, Lolita Čigāne, Sarmīte Ēlerte, Tālis Linkaits, Solveiga Silkalna, Tālis Tisenkopfs un Juris Viļums.

Ceturtdien, 2012.gada 21.jūnijā notikušajā atkārtotajā Meierovica biedrības kopsapulcē tika izdarīti grozījumi biedrības statūtos, palielinot biedrības valdes locekļu skaitu līdz 9.

„Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām” ir dibināta 2010.gada martā ar mērķi mobilizēt sabiedrību progresīvām pārmaiņām Latvijas valsts attīstībā, veicināt sabiedrības līdzdarbību, atvērtu politiku, kā arī izstrādāt priekšlikumus dažādu jomu politiku uzlabošanai, piedāvāt risinājumus, veicināt to ieviešanu.

Notiks Meierovica biedrības kopsapulce

sestdien, maijs 19th, 2012

Pēdējo mēnešu laikā Meierovica biedrības valde aktīvi diskutēja par jaunu biedrības darbības stratēģiju, kas paplašinātu biedrībā apspriežamo tematu loku un vienlaikus biedrības organizētās diskusijas kļūtu saistošākas biedrības biedriem un atbalstītājiem. Lai pieskaņotu biedrības formālo struktūru jaunajai stratēģijai, biedrības valde sasauc biedrības kopsapulci. Kopsapulce notiks ceturtdien, 2012.gada 7.jūnijā plkst 18:30.

Kopsapulces darba kārtība:

1.      Informācija par biedrības darbības stratēģiju 2012.gadā

2.      Grozījumi biedrības statūtos

3.      Valdes locekļu vēlēšanas

4.      Dažādi jautājumi

– – – –

Ievērojot to, ka 2012.gada 7.jūnijā notikušajai biedrības kopsapulcei dalībnieku skaits nebija pietiekams, lai pieņemtu grozījumus biedrības statūtos, tika nolemts sasaukt atkārtotu biedrības kopsapulci ar to pašu darba kārtību 2012.gada 21.jūnijā plkst 18:30.

Diskusija par jaunatnes politiku

ceturtdien, aprīlis 26th, 2012

Jaunatnes likums nosaka, ka jaunatnes politika veicina jauniešu pilnvērtīgu un vispusīgu attīstību, iekļaušanos sabiedrībā un dzīves kvalitātes uzlabošanos. Lai to panāktu, labāki rādītāji jāsasniedz visās dzīves kvalitātes dimensijās, īpaši uzsverot visās Eiropas Savienības dalībvalstīs tipiskos darba ar jaunatni pamatuzdevumus – atbalstīt un veicināt jauniešu iniciatīvas, nodrošināt iespēju iegūt prasmes, zināšanas un kompetences neformālajā izglītībā, iespējas lietderīgi izmantot brīvo laiku, kā arī nodrošināt jauniešu attīstības vajadzībām atbilstošas informācijas pieejamību.

Līdz ar to arvien aktuālāks kļūst jautājums par stratēģiskām un „trāpīgām” investīcijām jaunatnē, jo valsts jaunatnes politikas sekmīgas īstenošanas veiksmes stāsts būs tikai tad, ja dzīves kvalitāte jauniešiem palielināsies visos dzīves kvalitātes aspektos. Tāpēc Meierovica biedrība organizē diskusiju par jaunatnes politiku jau tradicionālajā „Meierovica sarunu” formātā.

Meierovica biedrības diskusija par jaunatnes politiku Latvijā “Jaunatnes politika: kur stratēģiski un trāpīgi investēt?” neformālā gaisotnē notika trešdien, 2012.gada 2.maijā.

Diskusijas darba kārtība

Andris Grafs: Prezentācija par jaunatnes politikas problēmām

Sigita Sniķere: Prezentācija par jaunatnes politikas izaicinājumiem

Darbības pārskati

ceturtdien, marts 29th, 2012

Biedrības darbības pārskati (saīsinātā formā):

2013.gada pārskats

2012.gada pārskats

2011.gada pārskats

2010.gada pārskats

Meierovica biedrības kopsapulce atskatās uz paveikto 2011.gadā

trešdien, marts 28th, 2012

2012.gada 28.martā notika „Meierovica biedrības par progresīvām pārmaiņām” biedru kopsapulce. Sapulcējušies biedrības biedri atskatījās uz paveikto 2011.gadā, apstiprināja biedrības 2011.gada pārskatu, iezīmēja galvenos uzdevumus turpmākajam biedrības darbam, kā arī pārvēlēja biedrības amatpersonas – valdi un revidentu.

2011.gads Meierovica biedrībai ir bijis ražīgs. Tika turpinātas jau 2010.gadā aizsāktās diskusijas „Meierovica sarunas”, kurās pie viena galda par sabiedrībai aktuālu jautājumu sarunājas politiķi, eksperti un ieinteresēti sabiedrības pārstāvji. Šāds sarunu formāts ir izpelnījies biedrības biedru un diskusiju dalībnieku atzinību un tiks turpināts arī šogad. Kā piemēru „Meierovica sarunām” 2011.gadā var minēt diskusijas par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību ziedojumu politiku, nevalstisko organizāciju sabiedriskā labuma statusu, elektroenerģijas tirgus liberalizāciju u.c.

Meierovica biedrības 2011.gada pavasarī rīkotā starptautiskā konference „Rail Baltica” projekta attīstības perspektīvām, kurā uzstājās vairāk kā 20 runātāji no Baltijas valstīm, Somijas, Zviedrijas un Eiropas Komisijas, aktualizēja šā projekta nozīmību, savukārt, 2011.gada rudenī konferencē „Latvija. Vēsture. Sabiedrība. 21.gadsimts” par valsts varas un vēstures attiecībām diskutēja vēsturnieki, žurnālisti un politiķi. Politiķu debates par uzņēmumu labu pārvaldību tika rīkotas jau otro gadu pēc kārtas, šoreiz priekšvēlēšanu debašu formātā, piedaloties piecu lielāko partiju pārstāvjiem, kā arī ekspertiem.

2011.gada augustā noslēdzās divus gadus ilgusī biedrības organizētā ziedojumu vākšana zviedru diplomāta Larsa Fredēna (Lars Peter Fredén) grāmatas “Atgriešanās. Zviedrijas drošības politika un Baltijas valstu atgūtās neatkarības pirmie gadi 1991—1994″ izdošanai. Rīgas Ekonomikas augstskolā, klātesot autoram, notika grāmatas atvēršanas pasākums.

Meierovica biedrība arī turpmāk aktualizēs sabiedrībai būtiskus jautājumus, meklēs progresīvus risinājumus, aicinās sabiedrību līdzdarboties.

Biedrības statūti nosaka, ka biedrības valde astoņu cilvēku sastāvā tiek ievēlēta uz diviem gadiem. Šis termiņš ir pagājis, tādēļ kopsapulce lēma par jaunu valdes sastāvu. Turpmāk Meierovica biedrības valdē strādās Indulis Balmaks, Eva Birzniece, Lolita Čigāne, Sarmīte Ēlerte, Tālis Linkaits, Solveiga Silkalna, Tālis Tisenkopfs, Juris Viļums. Par biedrības revidentu atkārtoti ievēlēja Ievu Jaunzemi. Meierovica biedrības vadītājs tiks ievēlēts jaunās valdes pirmajā sēdē 2012.gada 10.aprīlī.

Notiks biedrības kopsapulce

sestdien, marts 10th, 2012

Lai atskatītos uz padarīto un vienotos par turpmāko darbību, trešdien, 2012.gada 28.martā plkst. 18:30 notiks Meierovica biedrības biedru kopsapulce.

Kopsapulces darba kārtība:

1.      Biedrības 2011.gada pārskata apstiprināšana

2.      Diskusija par biedrības darbību 2012.gadā

3.      Biedrības amatpersonu – valdes un revidenta – vēlēšanas

4.      Dažādi jautājumi

Latvija. Pārmaiņas. 2011

svētdien, novembris 13th, 2011

2011.gada 23.novembrī Meierovica biedrība Satori Birojnīcā Berga bazārā rīkoja diskusiju “Latvija.Pārmaiņas.2011”, kurā atskatījās uz 2011.gada procesiem un notikumiem.

Šis gads atnesa daudz negaidītu notikumu, kuri, visticamāk, ietekmēs valsts politiku ilgtermiņā. Kā nozīmīgas jāmin divas norises. Vispirms, pirmoreiz Latvijas vēsturē tika izmantota Satversmes 48.-49. pantā paredzētā procedūra, prezidentam iniciējot referendumu par Saeimas atlaišanu. Otrkārt, dažas pazīmes liecina par iespējamu etnisko attiecību saasināšanos nākotnē.

Kopsakarā ar valstī notiekošajiem procesiem jāpiemin arī Meierovica biedrības paveikto 2011.gadā.

Biedrība ir rosinājusi sarunas par Latvijas vērtībām, skolu un augstskolu nākotni, Rail Baltica, uzņēmumu pārvaldību un citiem jautājumiem. Pavisam notikušas 18 dažādu formātu sanāksmes. Mazākā mērā esam pievērsušies indivīda dzīves līmenim, bet arī tā ir svarīga progresīvu pārmaiņu joma, jo cilvēki tiecas uzlabot savu dzīvi, un ir būtiski, lai tas notiktu Latvijā.

Pasākumā pateicāmies Meierovica biedrības aktīvajiem biedriem, atbalstītājiem, sadarbības partneriem un finansētājiem, kas bijuši kopā ar Meierovica biedrību 2011.gadā.

Pasākumu atbalstīja Fridriha Naumana fonds.

MB izdevums “Latvija. Pārmaiņas. 2011”