Co-operation partners of the Meierovics Society:

• Stockholm School of Economics in Riga
• Konrad-Adenauer-Stiftung
• European Commission Representation in Latvia
• Embassy of Canada to Latvia, Lithuania and Estonia
• Embassy of Denmark to Latvia
• Baltic News Service (BNS)
• iDEA HOUSE
• Friedrich Naumann Foundation for Freedom
• NASDAQ OMX Riga
• Friedrich-Ebert-Stiftung
• ¼ Satori

Partner organisations:

• Support Group of the Meierovics Society in MN, USA
• Sabiedrības iniciatīvas centrs, Valmiera
• Latgolys Saeima, Latgale Region
• Lithuanian Free Market Institute – Lithuania

Donate to the Meierovics Society:

Meierovics Society for Progressive Change
Registration No: 40008159512

DNB Banka
Account: LV 57RIKO0002013169380

Contact for further information:

E-mail: email hidden; JavaScript is required

Twitter: lietussargsLV

Šis gads atnesa daudz negaidītu notikumu, kuri, visticamāk, ietekmēs valsts politiku ilgtermiņā. Kā nozīmīgas jāmin divas norises. Vispirms, pirmoreiz Latvijas vēsturē tika izmantota Satversmes 48.-49. pantā paredzētā procedūra, prezidentam iniciējot referendumu par Saeimas atlaišanu. Otrkārt, dažas pazīmes liecina par iespējamu etnisko attiecību saasināšanos nākotnē.

Kopsakarā ar valstī notiekošajiem procesiem jāpiemin arī Meierovica biedrības paveikto 2011.gadā.

Biedrība ir rosinājusi sarunas par Latvijas vērtībām, skolu un augstskolu nākotni, Rail Baltica, uzņēmumu pārvaldību un citiem jautājumiem. Pavisam notikušas 18 dažādu formātu sanāksmes. Mazākā mērā esam pievērsušies indivīda dzīves līmenim, bet arī tā ir svarīga progresīvu pārmaiņu joma, jo cilvēki tiecas uzlabot savu dzīvi, un ir būtiski, lai tas notiktu Latvijā.

Pasākumā pateicāmies Meierovica biedrības aktīvajiem biedriem, atbalstītājiem, sadarbības partneriem un finansētājiem, kas bijuši kopā ar Meierovica biedrību 2011.gadā.

Pasākumu atbalstīja Fridriha Naumana fonds.

MB izdevums “Latvija. Pārmaiņas. 2011″

Tikšanās notika Rēzeknes augstskolā, Atbrīvošanas alejā 90.

Pasākumu atbalsta Fridriha Naumana fonds.

Tikšanās darba kārtība

Latgales sabiedrības viedoklis

Pilsoniskā sabiedrība un politiskā kultūra Latvijā

Meierovica biedrība aicina ikvienu Latvijas pilsoni piedalīties 11.Saeimas vēlēšanās un ievēlēt Saeimu, kurai uzticamies. Kādu valsti veidosim, tādā dzīvosim.

Meierovica biedrības valdes priekšsēdētājs
Tālis Linkaits

11.Saeimas vēlēšanās piedalījās 917680 vēlētāji jeb 59,49% no balsstiesīgo vēlētāju kopskaita.

Diskusijā piedalījās Meierovica biedrības valdes priekšsēdētājs Tālis Linkaits, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docents politologs Ivars Ījabs un biedrības Progresīvie vadītājs Ansis Dobelis.

Diskusija notika Cēsu vēstures un mākslas muzejā, Pils laukumā 9.

Pasākumu atbalsta Fridriha Naumana fonds.

Darba kārtība

Prezentācija par sabiedrisko domu Vidzemē

Although Latvia enjoys freedom and democracy for twenty years now, there have been almost no discussions about the history and its role in the life of the society. The history writing in Latvia is something meant not for a discussion—the history is mainly consumed, but not reflected. Majority of the society believes that history has to serve for ideological purposes in order to educate youth and strengthen patriotism; it is also believed that history’s service, as an instrument of politics, is equally legitimate. It seems that now there is the right moment to discuss the role of history in the Latvian society. This discussion has to involve historians and opinion leaders from different backgrounds and the aim of such discussion is to help the historians to succeed in overcoming intellectual isolation and also the discussion has to encourage gradual changes of the society’s perception of the historical research.

The discussion “Latvia. History. Society. 21^st century” is intended as a first step in creating dialogue between the historians and representatives of the society (opinion leaders). This discussion will be an opportunity for historians and opinion leaders to discuss the society’s perception of the history and also some lively debated research problems. This will be an open discussion, aimed to involve historians, academics from humanities and social sciences, opinion leaders and students.

We would like to pose number of questions for discussion in this event: what kind of relationship between politics and history there should be in the contemporary society? How we should tell stories about tragic historical experiences of Latvia by not losing critical perception of our past? How to perceive history in its wholeness, not blending out different time-periods and neglecting the others? Whether it is possible to use history for promoting reconciliation within Latvia’s society? What are the main objectives of the historical research in 21^st century Latvia and whether history has to serve only for the political purposes and integration of the society?

The event is supported by Friedrich-Ebert-Stiftung.

More information about the event is available here in Latvian.

Pirms iepriekšējām vēlēšanām 2010.gadā Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām organizēja ekspertu un politiķu diskusiju par kapitāla tirgus attīstību Latvijā. Tolaik kā viens no pamat secinājumiem bija nepieciešamība uzlabot publisko uzņēmumu pārvaldi, ieviest starptautiski atzītus principus uzņēmumu pārvaldībā.

Ir pagājis gads. Kas paveikts labas pārvaldības principu ieviešanā? Kādai būtu jābūt publisko uzņēmumu pārvaldības politikai? Kāds informācijas apjoms par uzņēmuma darbību jāsniedz sabiedrībai? Kas un kā noteiks uzņēmuma darbības mērķus? Vai vajadzīgas uzņēmumu padomes, pēc kādiem principiem tās būtu jāieceļ? Vai nepieciešama centralizēta, no nozaru ministrijām atsevišķa uzņēmumu pārvaldes vienība/institūcija? Šos un citus jautājumus, palīdzot ekspertiem un mediju pārstāvjiem, uzdevām sešām partijām, kurām ir iespēja tikt ievēlētām 11.Saeimā.

Diskusijā piedalījās Arvils Ašeradens (Vienotība), Einārs Cilinskis (Nacionālā apvienība), Vjačeslavs Dombrovskis (ZRP), Jānis Grasis (ZZS), Anda Ozola (ŠRP LPP/LC), Igors Pimenovs (SC). Partiju priekšlikumus vērtēja eksperti: biržas NASDAQ OMX Riga valdes priekšsēdētāja un Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta valdes locekle Daiga Auziņa-Melnalksne, IBS Prudentia partneris, investīciju baņķieris Ģirts Rungainis, Sabiedrības par atklātību Delna padomes priekšsēdētāja Inese Voika, Amrop Baltics partneris, bijušais SIA “Latvijas Mobilais Telefons” padomes loceklis Viesturs Lieģis.

Partiju pārstāvjiem bija jāformulē partijas redzējums par 4 jautājumu blokiem, kas skar valsts līdzdalību uzņēmējdarbībā, uzņēmumu pārvaldības modeli, sabiedrībai sniedzamās informācijas apjomu par uzņēmumu darbu, valdes un padomes locekļu atlases kritērijus un atalgojumu, kā arī valsts kontrolēto uzņēmumu vēlamo ziedojumu politiku.

Pasākums notika Rīgā, viesnīcas Bergs stikla zālē.

Diskusijas atreferējums – BNS/Delfi

Diskusijas atreferējums – LETA/Apollo

Diskusijas atreferējums – Telegraf, komentārs

Diskusijas apraksts

Replika par uzņēmumu pārvaldību Latvijā – T.Linkaits, ir.lv

Šajā grāmatā Larss Fredēns attēlo Baltijas valstu sarunas ar Krieviju par padomju karaspēka izvešanu. Šī grāmata ir uzskatāma par turpinājumu autora pirmajai grāmatai “Pārvērtības” (latviski – Baltijas brīvības ceļš), kurā stāstīts par Baltijas valstu cīņu par atbrīvošanos no Padomju Savienības.

Grāmata izdota ar Meierovica biedrības atbalstu. Paldies visiem ziedotājiem, kas deva iespēju grāmatu publicēt!

Informācija par pasākumu un pieteikšanās dalībai – šeit. Ziedotāju saraksts – šeit.

Latvijas Avīzes raksts par grāmatas prezentācijas pasākumu.

The Meierovics Society has collected donations for publishing of the book. We would like to thank all contributors who made this event happened. List of sponsors is available here.

Date: Monday, 29 August 2011
Time: 16.00
Venue: Stockholm School of Economics in Riga, Soros Auditorium, 2nd Floor (Strēlnieku iela 4a, Rīga)

More information about the event is available here.

Divdesmit gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas vēsture vēl aizvien tiek izmantota politiskajā diskusijā kā nozīmīga sava viedokļa argumentācijas sastāvdaļa. Ievērojot plašo sabiedrības politisko viedokļu spektru, vēstures fakti un vēsturnieki kļūst par atsevišķu sabiedrības grupu ķīlniekiem, tiek mēģināts radīt „pareizu” vai „objektīvu patiesību”.

Konference-diskusija “Latvija. Vēsture. Sabiedrība. 21.gadsimts.” ir viens no pirmajiem soļiem vēsturniekus un sabiedrības pārstāvjus vienojoša dialoga radīšanā. Šāda diskusija veicinātu diskusiju arī sabiedriskajā telpā par vēsturi un tās pētīšanu, kā arī ļautu vēsturniekiem ar sabiedrības pārstāvjiem diskutēt par šodienas vēstures pētniecības problēmām un vēstures uztveri. Šīs sabiedrībai atvērtās konferences mērķauditorija ir viedokļu līderi, vēsturnieki, citi humanitāro un sociālo zinātņu pētnieki un mediju pārstāvji.

Diskusijas galvenie jautājumi: kā veidot vēstures un politikas attiecības 21.gadsimtā? Kā stāstīt par sarežģīto Latvijas pagātni pasaulē, spējot to kritiski izvērtēt? Kā uztvert pagātni kā veselu kopumu, pievēršot vienlīdz lielu uzmanību visiem pagātnes laika posmiem? Vai ar vēstures palīdzību veicināt izlīgumu Latvijas sabiedrībā? Kādi ir vēstures pētniecības uzdevumi 21. gadsimta Latvijas sabiedrībā?

Pasākums notika ar Frīdriha Eberta fonda finansiālu atbalstu.

Konferences programma

Diskusijas atreferējums – Latvijas Avīze

Latvijas Ārlietu ministra Ģ.V.Kristovska viedoklis