Meierovica biedrība
Par progresīvām pārmaiņām

Meierovica biedrības prioritāte 2013.gadā – ētiskas un atklātas lobēšanas nostiprināšana

2013.gadā Meierovica biedrība pievērsīsies ētiskas un atklātas lobēšanas popularizēšanai. Tas nepieciešams, lai panāktu atklātību par politisku lēmumu pieņemšanu, kas ir tapuši atsevišķu personu vai grupu interesēs. „Diskusija par lobēšanas likuma nepieciešamību Latvijā notiek kopš 2007.gada un turpināsies visu 2013.gadu, kamēr Eiropas Komisijā un Eiropas Parlamentā, kā arī daudzās valstīs „spēles” noteikumi ir definēti. Faktiski lobēšana Latvijā pastāv, bet juridiski tā nav atzīta un definēta. Var tikai minēt, kādās interesēs viens vai otrs politisks lēmums ir pieņemts, ja savas intereses lobētājs pauž neformāli un slēpti”, uzsver Meierovica biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Grafs.

2013.gadā liela uzmanība tiks pievērsta arī apkaimju attīstībai, vērtējot veicinošos un kavējošos faktorus iedzīvotāju sadarbībai savu problēmu risināšanā un vajadzību apmierināšanā. Būtisks jautājums būs Latvijas simtgade – kas līdz tam jāpadara un kā to atzīmēt, kā arī gada nogalē biedrība organizēs diskusiju „100 gadi I Pasaules karam”. „Strādājot ar šiem jautājumiem, plānots iesaistīt politiķus, ekspertus un sabiedrības pārstāvjus, lai piedāvātie risinājumi nokļūtu politiskajā dienas kārtībā un uzlabotu dažādu jomu politiku”, uzsver A.Grafs.

Meierovica biedrības biedri 2013.gada 18.martā vienojās par biedrības 2013.gada prioritātēm, kā arī atskatījās uz paveikto iepriekš un apstiprināja biedrības 2012.gada pārskatu.

Meierovica biedrība 2012.gadā turpināja jau 2010.gadā aizsāktās diskusijas „Meierovica sarunas”. Atzīmējot izcilā politiķa un diplomāta, viena no Latvijas valsts pamatlicējiem Z.A.Meierovica 125.dzimšanas dienu, Meierovica biedrība 2012.gadā organizēja diskusiju par Latvijas ārpolitiku „Toreiz un tagad”. Diskusijā tika uzsvērta personības loma ārpolitikā un atzīts, ka Latvijai šobrīd trūkst ”ārpolitiskās sejas”. Diskusijas dalībnieki salīdzināja valsts attīstības vīzijas veidošanos Latvijas valsts neatkarības pirmajos gados un mūsdienās, secinot, ka Z.A.Meierovica idejas par Baltijas ciešāku politisko un ekonomisko integrāciju nav novecojušas, sekmīga ārpolitika ir atkarīga no pārdomātas iekšpolitikas, turklāt ārpolitika mūsdienās ir ļoti ekonomizējusies.

Uzsverot valsts atmiņu politikas nepieciešamību, biedrība pērn pulcināja interesentus par vēsturiskās atmiņas  tematiku „Ar ko mums lepoties, no kā kaunēties?”. Diskusijas laikā tika pārrunāta esošā Latvijas prakse un izaicinājumi, kad ar konkrētiem notikumiem vai rīcību tiek veidota, mainīta un uzturēta vēsturiskā un sociālā atmiņa. Diskusijas laikā dalībnieki iezīmēja vairākus „notikumus un enkurus”, ar kuriem mums vajadzētu lepoties, piemēram, Jaunlatvieši, Brīvības cīņas, latviešu 60-70 gadu dzejnieki, sirdsapziņas disidenti, kā arī vēl neapzinātie varoņi, kuri izglāba ģimenes no deportācijas.

Sekojot līdzi valsts uzņēmumu pārvaldības reformai, biedrība ar ekspertiem un politiķiem diskutēja par uzņēmumu labu pārvaldību – kā un kad nonākt pie plānotajiem rezultātiem. Dalībnieki secināja, ka valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reforma ir būtiski aizkavējusies, turklāt laika gaitā tā zaudējusi sākotnējo fokusu un, izvērtējot kapitālsabiedrības, dominē resoriskās intereses saglabāt tās ministriju pārziņā. Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka informācijas atklātības principus iespējams ieviest, negaidot jauna likuma par kapitālsabiedrību pārvaldību apstiprināšanu Saeimā. Turklāt būtu jāizvērtē, vai veidojamajai centralizētās pārvaldības institūcijai būtu tik ļoti jāietekmē pašvaldību un citu publisko personu rīcība kapitāla daļu pārvaldībā, kā tas paredzēts pirmajā likumprojekta redakcijā.

Vērtējot jauniešu iespējas un izaicinājumus, Meierovica biedrība diskutēja par jaunatnes politiku Latvijā: kur stratēģiski un trāpīgi investēt. Diskusijas laikā tika secināts, ka ir nepietiekama visu iesaistīto pušu rīcība jauniešu sociāli ekonomiskās izaugsmes mērķu īstenošanā, tostarp jauniešu nodarbinātības, integrācijas un līdzdalības veicināšanā, atstumtības, deviances un atkarību risku novēršanā. Eksperti norādīja, ka nākamajā ES struktūrfondu periodā jāiezīmē vairāk kā 20 miljonus latu, lai attīstītu jauniešu centrus, nometņu vietas, organizētu jaunatnes darbinieku un jauniešu apmācības, īstenotu pētījumus un līdzfinansētu pašvaldību projektus, kā arī iedzīvinātu jaunatnes iniciatīvu līdzfinansējumu fonda ideju.

Andris Grafs,
Meierovica biedrības valdes priekšsēdētājs

Komentējiet

log in to post a comment.